Maltitola funkcionālie saldinātāji

Maltitools ir jauna veida funkcionāls saldinātājs, jo tas ir zems kaloriju daudzums, nav kariesa, ir grūti sagremojams un veicina kalcija un citu fizioloģisko īpašību uzsūkšanos, ir izraisa plašu bažas. Hidrogenēta maltoze, ķīmiskais nosaukums 4-O-α-D-glikozils-D-glicīts, molekulārā formula C12H24O11, relatīvā molekulmasa 344,31. Maltitols ir balts kristālisks pulveris vai bezkrāsains caurspīdīgs, neitrāls viskozs šķidrums, šķīst ūdenī, nešķīst metanolā un etanolā. Higroskopiskums ir ļoti spēcīgs, maltitola sīrupa vispārējā komercializācija.

sniegums

Maltitola saldums ir no 85% līdz 95% saharozes. Ar termisko pretestību, skābju pretestību, mitrumu, nefermentētām un citām īpašībām pamatā nevar atļauties Maillard reakciju. Ķermenī nav sagremota un uzsūcas, siltumspēja ir tikai 5% no saharozes, nepalielina cukura līmeni asinīs, nepalielina holesterīnu, ideālu saldinātāju par pārtikas efektivitāti. Bērnu ēdienam. Var novērst kariesu.

Fizioloģiskās īpašības

Nekoriģējošs: maltitols nav skābju veidojošā matrica, gandrīz pilnīgi neizraisa nešķīstošu polisaharīdu baktēriju sintēzi, tāpēc maltitolam ir ārkārtīgi grūti veidot zobu kariesu, kas nerada kodīgu cukuru.

Kalcija uzņemšanas veicināšana: izmēģinājumi ar dzīvniekiem liecina, ka maltitols veicina kalcija uzsūkšanos zarnās un palielina kaulu masu un uzlabo kaulu stiprību.

Nestimulē insulīna sekrēciju: maltitolu, jo to ir grūti sagremot un absorbēt, glikozes līmenis asinīs palielinās, tāpēc glikozes vielmaiņas procesam jābūt insulīna sekrēcijai, tādēļ insulīna sekrēcija nav mazinoša. Var redzēt, ka maltitolu var lietot kā saldinātāju diabēta slimniekiem.

Aizkavē pārmērīgu tauku uzkrāšanos organismā: ja gan augstu tauku saturu, gan cukuru ievada, stimulējot insulīna sekrēciju, lipoproteīna proteāzes aktivitāte palielinās, ir viegli palielināt tauku uzkrāšanos organismā. Ja cukura vietā maltitols tiek izmantots, lai ražotu produktus ar augstu tauku saturu, piemēram, saldējumu, kūkas un šokolādes, ir vēlams samazināt pārmērīgu tauku uzkrāšanos organismā, jo tas neveicina insulīna sekrēciju.

Grūti sagremot: maltitols cilvēka ķermenī gandrīz nevar būt saistīts ar siekalām, kuņģa sulu, tievo zarnu enzīmu sadalīšanos, papildus daļai no zarnu baktērijām, pārējie nevar sagremot un izdalīties.

Apmēram 10% maltitola organismā tiek izmantoti kā enerģijas avots pēc tievās zarnas gremošanas. Pārējie 90% tiek sadalīti īsās ķēdes taukskābēs zem baktēriju iedarbības resnās zarnas, un pārējā daļa tiek absorbēta kā enerģija liekajā zarnā. Tādējādi var aprēķināt maltitola daudzumu, kas absorbēts tievā zarnā, kā arī īsās ķēdes taukskābju absorbciju resnās zarnas apmērā, kas veido aptuveni 2 keal / g maltitola.

Ražošanas process

Maltitols ir disaharīdu spirts, kas iegūts no maltozes, hidrogenējot. Rūpniecisko ražošanas procesu var iedalīt divās daļās, pirmā daļa ir cietes hidrolīze augsta maltozes sīrupā, otrā daļa ir maltozes sīrupa sagatavošana ar maltitola hidroapstrādi.

Viss process: cietes celuloze (koncentrācija 10% līdz 20%, pH6,0 ~ 6,4) sašķidrināšana (100 ℃, DE10 ~ 12) saharifikācija (45-50 ℃, pH 5,8 ~ 6,0) (plūsmas ātrums 700 kg / h, 40cI = ap) vakuuma filtrs (0,086 ~ (koncentrācija 12% ~ 15%), izmaiņas pH (7,5 - 8,0) barošanas reakcijā (temperatūra 120 ° C ~ 130 ° C), augsta maltozes sīrups, Spiediens 8 Mpa), filtru, kas balansē gala produkta iztvaikojošās koncentrācijas jonu apmaiņu.